Esmu piedzimusi katoļu ģimenē 1947.gadā. Mana mamma stingri turējās pie baušļiem un arī mūs, savus bērnus tā mācīja. Viņa bija vienkārša, laipna, viesmīlīga, nevienam nedarīja ļaunu – ne vārdos, ne darbos un arī mūs ik dienas pamācīja, kādiem ir jābūt savā dzīvošanā. Uz baznīcu gājām ļoti reti, uz Ziemassvētkiem un Lieldienām, bet mājās katru vakaru pirms gulētiešanas skaitījām lūgšanu.
Izaugu, apprecējos, piedzima divi bērni. Tā bez īstas Dieva pazīšanas dzīvoju līdz 1992.gadam, kad Latvijā pēc neatkarības iegūšanas atvērās durvis misionāru iebraukšanai. Mūsu ģimenei bija tāda iespēja iznomāt māju misionāram Džerijam Broderikam ar ģimeni. Mēs paši dzīvojām blakus mājā pie vīra vecākiem. Kādu dienu mācītājs mūsu ģimeni uzaicināja uz dievkalpojumu, mēs bijām ar mieru aiziet ciemos. Tieši šajā dievkalpojumā sajutu Dieva pieskārienu un tas bija kaut kas ļoti īpašs, neko tādu pirms tam nebiju piedzīvojusi. Tajā pat laikā ārsti man atklāja vēzi un es nogulēju slimnīcā divus ar pusi mēnešus. Mani ārstēja, bet radās arī ļoti lielas komplikācijas - dažādas čūlas. Pie manis apmeklējumā solījās atbraukt mācītājs, es tam gatavojos ļoti nopietni, ko man būs sacīt. Bet notika tas, ka tajā naktī Dievs mani piecēlā augšā un Viņš izveda mani cauri visai manai dzīvei un es nožēloju visu, kas nav bijis Dievam patīkams. Mācītājs toreiz neatbrauca, bet es biju brīva no pagātnes grēkiem, laimīga, jo biju savu sirdi izteikusi Dieva priekšā. Paldies Dievam kā Viņš mani ir vadījis un ved cauri dzīvei. Viņš mani stiprina, kad esmu vāja, Viņš mani dziedina garīgi, lai staigātu Viņa uzvarā. Dziedinošās zāles ir un paliek Dieva Vārds. Sāku regulāri apmeklēt draudzi ,,Vārda Spēks” un līdz šai dienai, šī ir mana draudze. Tāpēc mīļie, kuri lasīsiet šo liecību, ņemiet vērā, ka paklausot Dieva gribai, pilnībā paļaujoties uz Viņu, mācoties Viņa Vārdā, Jūs staigāsiet uzvarā!
Noslēgumā vēlos pateikt vārdus, kas rakstīti Bībelē, Jesajas grāmatas 54. nodaļā, 17. pantā: ,,Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt, un ikvienu mēli, kas uzstāsies tiesā pret tevi, tu noraidīsi kā netaisnu liecību. Tas ir tā Kunga kalpu mantojums un Mana svētība, kas tos pavadīs” – saka Tas Kungs.