Esmu jau vairākus gadus kā pieņēmusi Jēzu Kristu par savu Kungu. Mācos veidot attiecības ar Viņu, ļauju Dievam tīrīt manu sirdi, lai vairāk līdzinātos Jēzum, un Viņam patiktu, lai kalpotu Viņam no visas sirds garā un patiesībā. Taču vienu lietu tā arī vairāku gadu garumā nebiju uztvērusi nopietni, tas ir par desmito tiesu. "Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmatņus." (Sal. pam. 3:9)

Šo lietu es zināju teorētiski, - tas ir mans pienākums pret Debesu Tēvu. Viņš man deva darbu, algu, svētīja ar visu tā, lai nekā netrūktu. Taču praktiski tas nekādi neizdevās daudzu gadu garumā. Bija vainas apziņa, bija nosodījums, kauns pašai par sevi, bet nekā, jo bailes kā dzīvošu, ja atdošu pēdējo bija lielākas. Viegli dot, ja paliek pāri, bet uzticēties Dievam no pēdējā, tas prasa milzīgu uzticēšanos, un galvenais manu izvēli darīt to no sirds. Paļauties un ticēt, ka Tēvs gādās par mani, tā bija ļoti nopietna izvēle. Pāris gadus es lūdzu, lai Tēvs man palīdz, jo es gribu maksāt desmito tiesu, bet attaisnojos, ka nepietiek visām vajadzībām, kur vēl Viņam. Tā es domāju. Pagājušā gada nogalē man ar paziņām iznāca saruna par iespēju maksāt mazākus nodokļus. Aizgāju uz VID un jautāju, vai varu ņemt savu vīru, kas nestrādā oficiālu darbu savā aizgādniecībā. Teica, ka var. Jautāju vai tas ir godīgi, jo nebiju par šo lietu interesējusies, un tā īsti nezināju. Man ir vajadzīga tikai godīga nauda, teica, ka viss ir godīgi, un man tas der. Tā mēs nokārtojām šo lietu un man tiek atvilkti mazāki nodokļi. Šī nauda man ir priekš desmitās tiesas nomaksāšanas. Nekas jau nepaliek pāri, bet ar to pietiek, lai vispirms atdotu Dievam to, kas Viņam pienākas un ar pārējo rīkoties pašai. Galvenais ir dot savu daļu, un savu daļu dos Dievs. "Vai ir pareizi,ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs mani krāpjat? Jūs tad sakāt ; '"Kā tad mēs tevi krāpjam? -ar desmito tiesu un nenoteikti pienesamiem ziedojumiem jeb nodevām". (Maleah. 3:8-11) Tagad es ar tīru sirdsapziņu varu paļauties uz Dieva apsolījumu, ka Viņš gādās un droši varu pārbaudīt Viņu šajā ziņā, jo es daru savu daļu un Dievs tad darīs savu. Dodu Dievam ar prieku un mieru,un zinu, ticu, ka Debesu Tēvs mani redz, nav aizmirsis un gādās. Galvenais ir mūsu attieksme un izvēle, tad Dievs nāk palīgā un dod gudrību tajā, ko lūdzam. Lai izdodas tiem kurus uzrunā šī liecība, - tas ir mans novēlējums.