Esmu vienkārša meitene ar maigu sirdi, skaistu dvēseli un patiesiem nodomiem. Esmu tāda kādu Dievs mani radīja, un ļauju, lai Dievs mani maina tādu, kādu Viņš vēlās mani redzēt...

Patiesībā es zinu, ka Dievs mani ir radījis, jo  mamma, mani gaidot, par to neapzināti lūdza. Viņa zināja, ka būs meitene un cerēja, ka ar zilām acīm, gaišiem matiem un skaistu balsi.. Un tā arī notika. Es zinu, ka tur ir Dieva pirksts.

Kad biju maza, ļoti daudz dziedāju. Mana mamma stāstīja, ka bieži cēlos nakts vidū un pēkšņi klusumā sāku dziedāt: "Maza, maza, meitenīte..." 

Bieži, dziedot, vārdus sacerēju turpat uz vietas,nekad man nebija miera. Esmu pabeigusi Ogres mūzikas skolu, un par to priecājos, kaut nebija viegli. Bija arī brīži, kad gribēju to pamest, bet pateicoties mammas neatlaidībai, turpināju mācīties. Tagad to nenožēloju.

Dievu no mazām dienām es zinu, bet nevarētu teikt, ka es esmu Viņu visu laiku meklējusi. Man ir bijis brīdis, kad esmu pametusi Dievu, jo vienkārši bija apnicis viss. Es gribēju izbaudīt jaunību un pasaules lietas. Un tā arī bija. Es izmēģināju daudzas lietas, bet caur vienu situāciju es sapratu, ka tas nav mans. Kad pie Dieva ir labāk, un, kad es bez Viņa nespēju dzīvot. Tā arī ir, kad bez Dieva patiesi kristieši nespēj dzīvot.

UN tagad es priecājos, kad es esmu ar Dievu, jo tas laiks bija emocionāli grūts.

Dzīvē man nav gājis viegli. Ir bijušas problēmas ar veselību un citās jomās, bet es pateicos Dievam, ka Viņš man ir stāvējis blakus. Nepameta nelaimē, bet palīdzēja..Es veselu gadu pat vairāk mocījos ar sāpēm, bet Dievs man pateica tādus vārdus:  “Kad tu nožēlosi visus grēkus tiksi dziedināta”. Šie vārdi mani ļoti uzrunāja un es paklausīju Dievam. Tagad varu teikt, ka Dievs mani ir dziedinājis, un tas ir apliecinājums visiem, ka Dievs to spēj un zin īsto laiku, kad dziedināt. Vēl Dievs mani ir apveltījis ar dzejas un dziesmu rakstīšanas dāvanu.

Dzeju un mūziku es rakstu kopā un arī atsevišķi. Ja man ir iedvesma,tad man rodas labi darbi.  Bet tā dāvana,kas man ir dota no Dieva,tā ir dziedāšana un labi saprasties ar cilvēkiem, visvairāk ar bērniem.

 Mana ģimene ir tā, kas ielika pamatus attiecībām ar Dievu. Cik sevi atceros, vienmēr mamma ir stāstījusi par Viņa mīlestību un svētībām. Un ticu, ka Dievs arī mani ir bagātīgi svētījis. Caur dziesmām un dzeju esmu sastapusies ar Dieva mīlestību. Un man par to ir prieks. 

...Dievs mani māca un tas ir svētīgi. Dzejā un dziesmās es izlieku, var teikt, sevi visu. Jo tas man nozīmē daudz - tās ir  manas domas, mani vārdi, kas mīt manā sirdī ... Es zinu un ticu, ka katrā no jums mājo kādas lietas, kas jums padodas vislabāk. Ja jūs to vēl neesiet  atraduši,  tad meklējiet un lūdziet Dievam... Bet ja esiet atraduši, tad pilnveidojiet sevi un pateicieties Dievam par to... Jo, ja nebūtu Dieva, nebūtu arī mūs...  Es zinu to, ka Dievs mīl gan mani, gan arī jūs... :)